Kā izvairīties no "Rude" pakalpojuma Parīzē un Francijā: 5 padomi

Kultūras normu un kņadu atšifrēšana

Ikviens zina, ka parīzieši ir rupji, vai ne? Tas, protams, ir stereotips, ka pat franču cilvēki ārpus lielā kapitāla, kas spēcīgi pieķērās. Ja jūs lūgsit Tulūzas , Nantes vai Lionas iedzīvotājus, viņi, iespējams, reaģēsies ar nedaudz zinošu smaidu un dramatisku sadursmi, ja uzdodat viņiem to, ko viņi domā par galvaspilsētu, pat uzzinot, ka: "Es nevaru stāviet tur! Cilvēki ir tik snobby, uzsvēra un rupjš ! "

Kāpēc tad ir svarīgi apstrīdēt to, kas, šķiet, ir vispārzināms pat starp Francijas tautiešiem, un dažreiz to pat atzīmē paši parisieši? Nu, kā mēs izskaidrojam ar mūsu smieklīgo skatījumu uz visbiežāk sastopamajiem stereotipiem par Parīzi , pati "nežēlība" jēdziens lielā mērā ir kulturāli relatīvs.

Šis interesants Guardian raksts pēta, piemēram, to, kā ideja par Parīzes "nežēlīgo" restorānu pakalpojumu bieži nonāca kultūras pārpratumiem: kamēr amerikāņi tiek izmantoti, lai serveri nāktu jautāt, kā viņi ik pēc piecām minūtēm, franču cilvēki mēdz dod priekšroku vienam, lai ēst viņu maltīti, lūdzot rēķinu tikai tad, kad tas ir gatavs.

Let's nav mazulis sevi: dažreiz pakalpojums patiešām ir rupjš. Un tūristam ir tiesības sagaidīt būtībā pieklājīgu attieksmi pret serveriem, veikalu īpašniekiem vai informācijas biroja darbiniekiem. Ja jūs esat apvainots, atstājiet, lai gaidītu stundas bez pakalpojuma sniegšanas vai noraidītu pakalpojumu, pamatojoties uz šaubīgiem iemesliem, jūtieties brīvi sūdzēties. Bet biežāk nekā nav, ir pelēks apgabals, kas ir labāk jādefinē. Rupjība dažreiz ir uztveres jautājums, un dažu Parīzē izplatītu pamata kultūras konvenciju un attieksmju apgūšana var tālu izlīdzināt savu pieredzi. Mūsu apakšējā līnija? Ja jūs esat noraizējies par ciešanām no nedraudzīgā pakalpojuma Parīzē un vēlaties iemācīties virzīties uz dažām tipiskām kultūras apmaiņām restorānos, veikalos un ielās, lasiet tālāk.

• 01 no 05

  Sāciet KATRU apmaiņu ar šīm pieklājīgajām franču valodas izteicienām

  Pretstatā ASV, Apvienotajai Karalistei un pat Eiropas valstīm, piemēram, Spānijai, kur neoficiālā "tu" ir norma, Parīzē un pārējā Francijā oficiāli apsveikumi tiek plaši izmantoti un tiek uzskatīti par pieklājīgu uzvedību. Neatkarīgi no tā, vai jūs pasūtāt kruasānu no Parīzes maizes ceptuves, pieprasot kartes vai konsultācijas no darbiniekiem vietējā tūrisma birojā vai pieprasot norādījumus uz ielas, vienmēr sāciet savu apmaiņu ar " Bonjour, Madame " vai " Bonjour, Monsieur" "(Man vispār nav ieteikts" Mademoiselle "jaunākām sievietēm, jo ​​daži uzskata, ka tas ir pazemojošs vai pašsaprotams). Izmantojiet šos katru. Viens. Laiks. Kāpēc Ja jūs neatverat savu apmaiņu ar šo vienkāršo, pieklājīgu sveicienu, jūsu Parīzes serveris vai ielas apmeklētājs, iespējams, jūs uztvers kā nežēlīgu. Tāpēc neesmu pārsteigts, ja kāds reaģē uz skropstu vai iekaisuma signālu, kad uzlādējat tieši viņu un sakāt: "Sveiki, es gribu kruasānu" vai "Atvainojiet, kā nokļūt Eifeļa torni?" nesaprotot "Bonjour" vai "Excusez-moi, Monsieur?"

  Jūs varētu atteikties, ka franču cilvēkiem vajadzētu zināt kādu angļu valodu. Un, protams, lielākā daļa to dara. Bet patiešām, cik grūti ir apgūt dažus vienkāršus pieklājīgus sveicienus franču valodā ? Tā ir neliela, bet nozīmīga cieņa pret jūsu uzņēmējas kultūru un signāls, ka jūs esat kādu laiku iepazinies, lai uzzinātu kaut ko par vispārēju vietējo etiķeti pirms jūsu apmeklējuma.

  Mēs visi, bet tikai garantējam, ka jūsu pieredze būs vismaz nedaudz draudzīgāka, ja jūs sekojat šim noteikumam. Ja vien, protams, jums ir slikta veiksme un nokļūst virknē dusmīgs un grouchy veidi (kas, iespējams, izrāda līdzīgas personības iezīmes, vai viņi dzīvoja Parīzē vai Ņujorkā).

• 02 no 05

  Negaidiet, ka restorānu serveri lidos

  Vēl viens kultūras pārpratuma avots, kas daudziem liek domāt, ka Parīzē cieš nepareizi nežēlīga pakalpojumu kultūra? Francijas restorānu, kafejnīcu un bāru kvalitātes standarti bieži vien ir atšķirīgi .

  Piemēram, amerikāņi, piemēram, pieraduši pie serveriem, kas nāk ik pēc piecām minūtēm, lai aizpildītu ūdens glāzes, un jautri jautāt, vai maltītes ir līdz nātrenei, franču cilvēki parasti vēlas dot vietu un laiku, lai ēst un sarunāties bez pārāk daudziem pārtraukumiem. Jūs varat sagaidīt, ka jūsu serveris iet vairākas reizes maltītes laikā, lai notīrītu plākšņus, nogādātu nākamo kursu un izpildītu visus iespējamos pieprasījumus, bet, izņemot jautājumu "C'est terminé?" (Vai esat pabeidzis?), Viņi reti darīs mazu sarunu, un tie nedrīkst piedāvāt mirdzošus smaidus.

  Viņi parasti arī atstāj mazliet plaisu starp kursiem, ļaujot laiku sagremot un pareizi izbaudīt jūsu maltīti. Restorāna izbraucieniem franču cilvēki mēdz aizņemt vairāk laika: ja vien jūs neesat gaidījis laiku kādai uzmanībai, mēģiniet izbaudīt šo pieredzi, nevis sūtīt informāciju par lēnu pakalpojumu.

  Lasīt saistīto funkciju: vārdi un frāzes, kas jāizmanto Parīzes restorānos

  Vēl viena nozīmīga kultūras atšķirība? Lielākajā daļā gadījumu serveri automātiski nesniegs jūsu rēķinu. Lai to izdarītu, tas būtu uzskatāms par nežēlīgu žestu, jo attiecībā uz franču valodu tas nozīmē, ka viņi vēlas, lai jūsu galds tiktu uztverts ASAP nākamajam klientam!

  Lai gan daži tūristi var atrast pakalpojumu lēni vai pretēji, īsumā, daži uzvedības veidi, kurus jūs varētu saistīt ar aukstumu vai pat nežēlību, patiešām tiek uzskatīti par normālu, pieklājīgu pakalpojumu daļu Francijā. Tāpēc neatsakās no sava servera, jo viņš vai viņa nesniedza jums plašu smaidu un mazuļus. Francijas pakalpojumu nozarē tiek uzskatīts, ka profesionālais attālums ir mazs.

  Lasīt saistītus: Kā Padoms Parīzē?

• 03 no 05

  Negaidiet, ka viss darbosies tāpat kā jūsu valstī

  Jūs esat pieraduši pie ne-Dijon sinepēm ar savu iecienīto baguette sviestmaizi, bet maizes ceptuvei nav franču sinepju (liels nepareizs nosaukums, protams, tā kā tas nav franču, bērniem). Turklāt tie nerada sviestmaizes pēc pasūtījuma: jums būs jābūt apmierinātam ar tiem, kas viņiem jau ir. Jūsu bērniem patīk ēst zivju nūjas pusdienām un vakariņām, bet domājams, bērniem draudzīgs restorāns ārpus viesnīcas piedāvā tikai makaronus un hamburgerus, lai piedāvātu jaunus ēdienus. ( Lasiet tā saukto: Parīzē ar bērniem apmeklējums ). Jūs esat pieraduši pie amerikāņu universālveikaliem, kas strādā visā telpā, lai palīdzētu jums atrast savu izmēru, kad izskatās, ka meklējāt kādu brīdi, bet Parīzē darbinieki paliek attālināti un attālināti no kasieriem. Kad Parīzes metro jūs mēģināt uzsākt sarunu ar sievieti par viņas cute mazbērnu, tikai, lai viņai īsi smaidītu un nekavējoties atgriežas, tāpat kā jūs mēģināt viņai pastāstīt par savu krāšņo 6 gadus veco mazmeitienu. ..

  Kas dod? Ko jūs esat izdarījis nepareizi? Kāpēc lietas nevar būt tādas pašas kā mājās ? Pirmais solis šeit ir elpot. Atcerieties, ka ceļojumi ir ne tikai apmeklējot krāšņās vēsturiskās apskates vietas un baudot ārzemju virtuvi. Tas ir par iegremdēšanu pilnīgi citā vietā, ar veselu virkni dažādu pieņēmumu par to, kā pasaulei jādarbojas, un ārkārtīgi svešām konvencijām un noteikumiem. Daļa no ceļojuma jautrības mācās pielāgoties, lai redzētu, ka jūsu pašu pieņēmumi un noteikumi, tostarp tas, kas padara labu sviestmaizi, kā veikalā īpašniekiem būtu jāatbild uz jūsu klātbūtni, un kā bērniem būtu jārīkojas publiski, patiesībā ir kulturāli relatīvi.

  Lasīt saistītus: 10 visvairāk kaitinošas lietas par Parīzi

  Labi. Bija elpa? Tagad, nevis sajūsmojoties, ka lietas nav tieši tādas, kādas tās ir mājās, baudiet piedzīvojumu, kas ir kaut kur ievērojami atšķirīgs. Šajā globalizācijas laikmetā un korporatīvo līdzību, tas ir diezgan aizraujošs lieta.

  Lasīt kas saistīti: Kā atrast unikālas dāvanas no Parīzes

• 04 no 05

  Nejautājiet svešiniekiem personiskus jautājumus vai tērzējiet viņu auss, ja vien tas netiek mudināts

  Šis uzgalis ir saistīts ar iepriekšējā punktā sniegto punktu. Lai arī daudzās kultūrās gabbings ar svešiniekiem tiek uzskatīts par pilnīgi normālu un pat vēlamu, parīzieši parasti ir mazliet rezervēti. Tās parasti ir draudzīgas un pieklājīgas, kad tām tiek uzdots praktisks jautājums (pieņemot, ka jūs izmantojat tos franču sveicienus, par kuriem mēs runājam 1. postenī) , un ir bieži novērojams, ka vietējie iedzīvotāji iziet no sava ceļa, lai sniegtu norādījumus, palīdzētu apmeklētājiem atrast perfektu restorānu vai konsultējieties par to, kurā metro līnijā veikt. Viņi ir mazāk entuziastiski, dzirdot jūsu dzīves stāstu, lai cik interesanti tu to varētu izjust; un viņi, protams, tiks sajūsmā, ja jūs sāksiet uzdot viņiem personīgus jautājumus. Ja vien jūsu sarunu biedrs jūs neaicina uz pusdienām un uzsāks personīgu sarunu, nevajag uzdot viņam vai viņai, kur viņi dzīvo. Neapjautājiet viņus par viņu reliģiju, politiskajiem uzskatiem vai arī franču cilvēki "patiešām" ienīst amerikāņus (visvairāk tiešām nav). Tas ir labi, lai lūgtu padomu par viņu mīļāko maizes ceptuvē vai muzeju. Bet apejieties no savas dvēseles atklāšanas vai lūdziet viņus darīt to pašu.

• 05 no 05

  Iegūstiet mērķi, apmeklējot tūrisma informācijas centru

  Apskatīsimies: pilnvarotie un informēti apmeklētāji, visticamāk, baudīs savu ceļojumu, izprot vietni, kur viņi apmeklē, un, savukārt, jūtas daudz atvieglinātāka un kontrolēta. Ceļojuma sākumā apmeklējot vienu no pilsētas daudzajiem tūrisma informācijas centriem , jūs varat runāt ar kādu no (parasti ļoti draudzīgiem) darbiniekiem par jebkādām īpašām vajadzībām vai problēmām, kas jums varētu būt, dodat kartes un citus dokumentus, kas palīdzēs ceļvedī jūs esat uzturējies, un sniedziet padomu, kā rīkoties ar problēmām (vai vismaz novirzīt uz pareizo servisu).

  Daži solījumu centru pilsētas ceļveži un kartes var lejupielādēt šeit tiešsaistē.

  Par saistītu piezīmi izlasiet mūsu ceļvedi par drošību Parīzē. Nekas nav stingrāks par to, ka kļūst par pikšķerētu vai piedzīvojis uzmākšanos kā sieviete, kas ceļo pa pilsētu. Ņemiet vērā mūsu padomu, kā izvairīties no šīm nepatīkamajām problēmām uzturēšanās laikā un rūpēties.