Meksikā runātās valodas
Meksika ir ārkārtīgi daudzveidīga valsts, gan bioloģiski (tā tiek uzskatīta par megadiveresu un ir viena no piecām pasaules valstīm bioloģiskās daudzveidības ziņā), gan kultūrā. Spāņu valoda ir Meksikas oficiālā valoda, un tikai vairāk nekā 60% iedzīvotāju ir mestizo, tas ir, vietējo un Eiropas mantojumu kombinācija, bet vietējās grupas veido ievērojamu iedzīvotāju daļu, un daudzas no šīm grupām joprojām saglabā savas tradīcijas un runā viņu valodā.
Meksikas valodas
Meksikas valdība atzīst 62 vietējās valodas, par kurām šodien runā, lai gan daudzi valodnieki apgalvo, ka patiesībā ir vairāk nekā 100. Šīs atšķirības iemesls ir fakts, ka daudzām no šīm valodām ir vairāki varianti, kurus dažkārt uzskata par atšķirīgām valodām. Tālāk redzamajā tabulā ir norādītas dažādās valodās Meksikā runāt ar valodas nosaukumu, kā to izsauc iekavās norādītās valodas runātāji un runātāju skaits.
Vietējā valoda, kurā runā lielākā cilvēku grupa, līdz šim ir Nahatl, ar vairāk nekā divarpus miljoniem runātāju. Nahatl ir valoda, kuru runā Mexica (izrunā mežeja- ka ) cilvēki, kurus dažkārt dēvē arī par ačekiem, kuri dzīvo galvenokārt Meksikas centrālajā daļā. Otrais visbiežāk runājamais vietējais valoda ir Maya , ar aptuveni pusotru miljonu runātāju. Maya dzīvo Čiapasā un Jukatānas pussalā .
Meksikas pamatiedzīvotāju valodas un runātāju skaits
| Nahatl | 2,563,000 |
| Maija | 1 490 000 |
| Zapoteko (Diidzajs) | 785 000 |
| Mixteco (ñuu savi) | 764 000 |
| Otomí (ñahñu) | 566 000 |
| Tedal (k'op) | 547 000 |
| Tzotzils vai (batzil k'op) | 514 000 |
| Totonaka (tachihuiin) | 410 000 |
| Mazateco (ha shuta enima) | 339 000 |
| Chol | 274 000 |
| Mazahua (jñatio) | 254 000 |
| Huasteco (tének) | 247 000 |
| Chinanteco (tsa jujmi) | 224 000 |
| Purépecha (tarasco) | 204 000 |
| Mixe (ayook) | 188 000 |
| Tlapaneco (mega) | 146 000 |
| Tarahumara (rarámuri) | 122 000 |
| Zoque (o'de püt) | 88 000 |
| Mayo (yoreme) | 78 000 |
| Tojolabala (tojolwinik otik) | 74 000 |
| Chontal de Tabasco (yokot'an) | 72 000 |
| Popoluca | 69 000 |
| Čatino (cha'cña) | 66 000 |
| Amuzgo (tzañcue) | 63 000 |
| Huichol (wirrárica) | 55 000 |
| Tepehuán (o'dam) | 44 000 |
| Triqui (driki) | 36 000 |
| Popoloca | 28 000 |
| Cora (naayeri) | 27 000 |
| Kanjobal | (27 000) |
| Yaqui (yoreme) | 25 000 |
| Cuicateco (nduudu yu) | 24 000 |
| Mame (qyool) | 24 000 |
| Huave (mero ikooc) | 23 000 |
| Tepehua (hamasipini) | 17 000 |
| Pame (xigüe) | 14 000 |
| Chontal de Oaxaca (slijuala xanuk) | 13 000 |
| Chuj | 3900 |
| Chichimeca jonaz (uza) | 3 100 |
| Guarijío (varojío) | 3000 |
| Matlatzinca (botāniskā) | 1800 |
| Kekči | 1700 |
| Chocholteca (chocho) | 1600 |
| Pima (otam) | 1600 |
| Jacalteco (abxubal) | 1300 |
| Ocuilteco (tlahuica) | 1100 |
| Seri (konkaak) | 910 |
| Quiché | 640 |
| Ixcateco | 620 |
| Cakchiquel | 610 |
| Kikapú (kikapoa) | 580 |
| Motozintleco (mochó) | 500 |
| Paipai (akwa'ala) | 410 |
| Kumiai (kamija) | 360 |
| Iksils | 310 |
| Pápago (tono ooh'tam) | 270 |
| Cucapá | 260 |
| Cochimí | 240 |
| Lacandón (hach t'an) | 130 |
| Kiliwa (k'olew) | 80 |
| Aguacateco | 60 |
| Teco | 50 |
Dati no CDI, Comisión Nacional para de Desarrollo de los Pueblos Indígenas